No 2026. gada pieaugs suņu nodoklis: Lūk, cik jāmaksā suņu īpašniekiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vietējā dome Merčingā ir nolēmusi no 2026. gada palielināt suņu nodokli līdz 75 eiro. Uzzini vairāk par jauninājumiem un nodokļu likmēm.

No 2026. gada pieaugs suņu nodoklis: Lūk, cik jāmaksā suņu īpašniekiem!

Merčinga vietējā dome nesen lēma par ievērojamu suņu nodokļa palielināšanu, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Saskaņā ar šo jauno regulējumu nodoklis par katru suni ir noteikts 75,00 eiro apmērā, savukārt nodokļa likme cīņas suņiem paliek nemainīga 600,00 eiro apmērā. Šis pasākums seko vairākiem palielinājumiem, kas notiek dažādās Vācijas pašvaldībās.

Suņu nodoklis, kas Vācijā ir ikgadējs nodoklis un ir jāmaksā 1. aprīlī, Merčingā pēdējā laikā nav palielināts. Skaļi gemeinde-merching.de Visi suņu īpašnieki laikus pirms noteiktā termiņa saņems jaunu suņu nodokļa paziņojumu. Vietējās padomes lēmums par labu Merching atbilst vispārējai tendencei palielināt suņu nodokļa likmes daudzās Vācijas pilsētās.

Pieaug citās pilsētās

Piemērs tam ir Eihenavas pašvaldība, kas arī lēmusi par palielinājumu par 60 procentiem. Tur maksa par pirmo suni tiek palielināta no 40 eiro uz 65 eiro. Šāds palielinājums ir pirmais gandrīz 20 gadu laikā un stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī. Priekšlikums to vēl vairāk palielināt līdz 80 eiro neatrada vairākumu, savukārt nodeva par kaujas suņiem saglabājas 960 eiro apmērā. tz.de ziņots.

Suņu nodoklis ir nozīmīgs pašvaldību ienākumu avots, un Vācijā tas tiek apstrādāts atšķirīgi. Noteikumi ievērojami atšķiras. Piemēram, tādās pilsētās kā Mainca iekasē augstāko nodokli 186 eiro gadā par pirmo suni, savukārt citās pilsētās, piemēram, Ahlen, nav jāmaksā vispār. Analīzē, ko veica kommunal.de publicēts, tika atklāts, ka 36 no 395 aptaujātajām pilsētām ir palielinājušas savus nodokļus, kas veido aptuveni 9 procentus no analizētajām pilsētām.

Suņu nodokļa sadale un tā ietekme

Suņu nodokļa kritiķi atzinīgi vērtē nepieciešamību regulēt suņu īpašumtiesības, taču pauž bažas par nodokļa sadales netaisnību, jo citiem mājdzīvniekiem nav salīdzināma nodokļa. Suņu nodoklis tiek uzskatīts par triviālu nodokli ar nelielu administratīvo piepūli, ko, pēc Eihenavas pašvaldības administrācijas domām, katru nedēļu vienu stundu apstrādā tikai viens pašvaldības darbinieks.

Rezumējot, var teikt, ka suņu nodokļu paaugstināšana dažādos Vācijas reģionos būtiski ietekmē gan suņu īpašniekus, gan pašvaldības. Lai gan, no vienas puses, nodoklis ir ienākumu avots un regulē suņu īpašumtiesības, daudziem saimniekiem nākotnē būs jāgatavojas pieaugošam finansiālam slogam.