Mērs Dašners iepazīstina ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Gleisenbergas kopiena

Mērs Dašners iepazīstina ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Gleisenbergas kopiena

Nelielajā Gleisenbergas kopienā nesen bija īpašs viesis: Bavārijas štata parlamenta deputāts doktors Gerhards Hops ieradās ciemos pēc mēra Volfganga Dašnera ielūguma. Divu stundu sarunā tika apspriesti dažādi izaicinājumi, ar kuriem saskaras sabiedrība. Mērs Dašners nodeva deputātam sarakstu ar “problēmgadījumiem”, kas izceļ pašreizējās grūtības sabiedrībā.

Dašners pauda bažas par pieaugošajām prasībām mazākām pašvaldībām. "Uzdevumi kļūst arvien dažādāki, un vispārējie apstākļi ir kļuvuši grūtāki," viņš skaidroja. Tas ir liels izaicinājums, īpaši brīvprātīgajam mēram, kuram ir arī dienas darbs. Hops izrādīja izpratni par situāciju un ziņoja par līdzīgām bažām, ko bija dzirdējis no citām kopienām.

Peldbaseina atbalsts un ugunsdzēsēju depo

Sarunas centrālais temats bija peldbaseinu finansējums. Dašners kritizēja to, ka peldbaseinu finansējuma likmes, kas ir balstītas uz vadlīnijām skolām un bērnudārziem, neatbilst sabiedrības vajadzībām. Cerētā 90 procentu finansējuma vietā Gleisenberga saņem tikai aptuveni 57 procentus, kas ir nepietiekami finansiāli labi pārvaldītai kopienai. "Tas ir nomākts, ka pret kopienām, kurām pagātnē klājies slikti, izturas labāk," sacīja Dašners.

Vēl viena svarīga tēma bija jaunā ugunsdzēsēju depo celtniecība. Lai gan finansēšanas nosacījumi kopš 2023. gada sākuma ir uzlaboti, Gleisenberga saņem tikai fiksētu finansējuma apjomu par trim autostāvvietām. Dašners uzsvēra, ka ar to nepietiek, lai mazākās pašvaldības realizētu nepieciešamās jaunbūves vai renovācijas. "Kā mums ir jānodrošina ugunsdrošība, ja finansējums mums ir tāds pats kā lielajām pilsētām?" viņš jautāja Hopam.

Dašners arī aicināja pārskatīt ugunsdzēsības dienesta vajadzību plānu, lai labāk pārvaldītu ieguldījumus. "Ne katram ugunsdzēsības dienestam ir vajadzīgs viens un tas pats aprīkojums," viņš paskaidroja. Mazākiem ugunsdzēsības dienestiem arī vajadzētu būt iespējai pielāgot savu aprīkojumu savām īpašajām vajadzībām.

Vēl viena problēma bija ūdens apgāde un notekūdeņu novadīšana. Gleisenberga pašlaik nesaņem nekādu finansējumu, jo pašvaldība nenonāk zem tā sauktā “grūtību sliekšņa 1”. Dašners lūdza Hopam atbalstu, lai pielāgotu vadlīnijas un atvieglotu sabiedrību šajā sakarā.

Turklāt Dašners pievērsās finansējuma samazinājumam reģionālajam budžetam no 2025.gada, kam būtu jāsamazinās no 100 000 līdz 75 000 eiro. Tas stipri ierobežotu mazo kopienu finansiālās iespējas. Tika samazināta arī ELFLA finansējuma programma, kas ir vēl viens šķērslis Gleisenbergam.

Saruna noslēdzās ar bērnu nama “Burgstallwichtel” un jaunā vietējā un kultūras šķūņa apmeklējumu atpūtas centrā, kur Hops guva priekšstatu par kopienas telpām. Sarunas bija gan informatīvas, gan ieskatu pilnas, un tajās tika uzsvērtas problēmas, ar kurām saskaras Gleisenberga.