Muzejā jauna fotoizstāde: Pauļusbrunnas atmiņas

Muzejā jauna fotoizstāde: Pauļusbrunnas atmiņas

Nesen Bēgšanas – izraidīšanas – ierašanās muzejā tika atklāta jauna fotoizstāde, kas izgaismo bijušā Paulusbrunn ciemata vēsturi uz Vācijas un Čehijas robežas. Izstāde ar nosaukumu “Paulusbrunn: Before & Today” būs apskatāma muzejā līdz 2024. gada 11. oktobrim un piedāvā apmeklētājiem ieskatu šīs izzudušās vietas pagātnē.

Atklāšanā piedalījās daudzi viesi, tostarp trešais mērs Reinholds Kastners un muzeja direktors Johens Neimans. Klāt bija arī Rainers Kristofs, kurš vada Paulusbrunn darba grupu Via Carolina – Goldene Straße asociācijā un bija gandarīts par lielo interesi par izstādi. Noimanis sveica arī rajona iedzīvotāju Robertu Šonu un fotogrāfus Elki Englmeieru un Reinholdu Buheru.

Paulusbrunn vēsture

Prezentācijā Rainers Kristofs stāstīja par ciema vēsturi, kas kādreiz bija izkaisīta apdzīvota vieta ar baznīcu, vairākām skolām, krogiem un veikaliem. Viņš paskaidroja, ka caur šo reģionu gājis “Zelta ceļš”, kas savienoja Prāgu ar Nirnbergu. Pirmās mājas Paulusbrunnā tika uzceltas tikai pēc Trīsdesmitgadu kara, kad uz apkārtni pārcēlās jauni iedzīvotāji no Augšpfalcas un Frankonijas. Pašvaldības teritorija stiepās vairāk nekā desmit kilometrus un ietvēra tādas apdzīvotas vietas kā Hermannsreith un Hinterpaulusbrunn, kurās dzīvoja gandrīz tikai vācu izcelsmes iedzīvotāji.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Paulusbrunn kļuva par daļu no Čehijas aizliegtās zonas. Daudziem toreizējiem iedzīvotājiem bija jābēg, bet citi tika izraidīti. Kristofs aprakstīja traģiskos likteņus, kas notika šajā laikā, un ziņoja, ka pēc 1945. gada visas redzamās vietas Vācijā tika nolīdzinātas ar zemi. Pazuda kādreiz plaukstošās mājas, skolas un baznīcas.

Kristofs uzsvēra, ka pēc robežas atvēršanas notika daudz pozitīvu notikumu. Tika pārbūvētas kapsētas, atjaunota Boetcher kolonna, kā arī radās partnerības un skolu projekti starp cilvēkiem abās robežas pusēs.

Trešais mērs Kastners izmantoja iespēju pateikties muzeja komandai par izstādes organizēšanu. Viņš uzsvēra apņemšanos mākslā, kultūrā un vēsturē reģionā. Kastners pateicās arī biedrībai Via Carolina – Goldene Straße, kas atveda izstādi uz Erbendorfu. Fotoizstādi viņš raksturoja kā nozīmīgu ieguldījumu piemiņas kultūrā, kas glabā ciema un tā cilvēku vēsturi.