Jauns portāls Meli: šādi Bavārijas Iekšlietu ministrija cīnās ar viltus ziņām!

Jauns portāls Meli: šādi Bavārijas Iekšlietu ministrija cīnās ar viltus ziņām!

2025. gada 7. novembrī Bavārijas Iekšlietu ministrija atklāja jaunu informācijas portālu ar nosaukumu “Meli!? Neļaujiet sevi manipulēt". Šī portāla mērķis ir izglītot iedzīvotājus par dezinformācijas un sazvērestības teoriju radītajām briesmām un paaugstināt viņu jutīgumu pret šīm tēmām. Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans prezentācijas laikā uzsvēra nepieciešamību veicināt kritisko domāšanu, lai netiktu ietekmēta nepatiesa informācija. Portāls sevi uzskata par centrālu informācijas apmaiņu, kas sniedz arī drošu informāciju par drošības politikas situācijas izmaiņām, kā arī piedāvā saikni ar partneriem par šiem izaicinājumiem drošības jomā. šī jautājuma steidzamību, īpaši ņemot vērā briesmas, ko dezinformācija un naida runa rada uzticībai valsts institūcijām.

Dezinformācija apdraud ne tikai sociālo klimatu, bet arī pašu demokrātiju. Hermans norādīja, ka ārvalstis īpaši izmanto dezinformāciju, lai īstenotu politiskās dienaskārtības Vācijā. Portāla mērķis ir ne tikai sniegt informāciju, bet arī izprast psiholoģiskos mehānismus, kas slēpjas aiz uzskatu veidošanās un viltus ziņu izplatības. Platformu zinātniski atbalsta Vircburgas Juliusa Maksimiliana universitātes, Frankfurtes Gētes universitātes un Frankfurtes Finanšu un vadības skolas komanda prof. Dr. Alicia von Schenk vadībā, kura koncentrējas uz kognitīviem traucējumiem.

Portāla saturs un funkcijas

Informācijas portāls piedāvā lietotājiem dažādus rīkus dezinformācijas identificēšanai un apkarošanai. Tas ietver padomus, kā identificēt nepatiesu informāciju, stratēģijas, kā rīkoties ar šādu saturu, skaidrus piemērus, kā arī definīcijas un skaidrojumus par pamatā esošo psiholoģisko ietekmi. Īpaši svarīgi ir izglītot cilvēkus par viltus ziņu, dezinformācijas un dezinformācijas dažādību, kā arī par problēmām, ko tās rada. Šie termini bieži tiek sajaukti, taču ir svarīgi atšķirt, ka dezinformācija attiecas uz mērķtiecīgām ietekmēšanas kampaņām, savukārt dezinformācija apzīmē maldinošu informāciju ar nolūku maldināt.

Viltus ziņu problēma ir kļuvusi lielāka uzmanības centrā kopš Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gadā un Brexit referenduma. Pētījumi liecina, ka zemā uzticēšanās politikai un medijiem palielina uzņēmību pret dezinformāciju. Lai gan mazāk nekā 1% no tiešsaistē redzamā satura tiek klasificēti kā viltus ziņas, to izplatība sociālajos medijos ir satraucoša. It īpaši politiski aktīvie pilsoņi mēdz meklēt informāciju, kas apstiprina viņu pašu uzskatus, un pārāk bieži ignorē informācijas avotus.

Sociālā atbildība un medijpratība

Lai cīnītos pret viltus ziņām, ir jārīkojas visā sabiedrībā, kā arī jāveicina mediju lietotprasme. Izpratnes veidošanas pieejas var raksturot kā “vakcināciju” pret viltus ziņu izplatību, un tās ietver ne tikai faktu pārbaudi, bet arī agrīnu iejaukšanos, lai aktīvi informētu iedzīvotājus. Ir būtiski, lai iedzīvotāji iemācītos kritiski apšaubīt mediju satura kvalitāti un nopietnību.

Tāpēc jaunais informācijas portāls ir nozīmīgs solis ceļā uz labāku dezinformācijas izpratni un apiešanos ar to. Tā ir atbilde uz šīm bīstamajām norisēm mūsu informācijas laikmetā, un tās mērķis ir stiprināt sabiedrības noturību pret manipulatīvu saturu un saglabāt uzticību demokrātiskām institūcijām.

Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet informācijas portālu plkst aichach.de, vairāk par Iekšlietu ministrijas iniciatīvām plkst stmi.bayern.de, kā arī pētījumi par medijpratību bpb.de pieredze.