Atvadas no Mārtiņa Lutera baznīcas: Tēgernheima svin savu iesvētīšanu

Atvadas no Mārtiņa Lutera baznīcas: Tēgernheima svin savu iesvētīšanu

Tēgernheimas Mārtiņa Lutera baznīcas svinīgā iesvētīšana notika 2025. gada 29. novembrī. 57 gadus pēc baznīcas atklāšanas draudze emocionālā ceremonijā atvadījās no vēsturiskās ēkas. Tādi fotogrāfi kā Makss Kolmansbergers iemūžināja šos aizkustinošos mirkļus. Lēmums par iesvētību atcelšanu atspoguļo pašreizējos izaicinājumus, ar kuriem saskaras daudzi draudzi, un iezīmē pagrieziena punktu draudzes baznīcas dzīvē.

Veltīšana ir ne tikai vietējs politisks notikums, bet arī zīme pārmaiņām baznīcas brīvprātīgajā darbā. Brīvprātīgā darba struktūras pēdējos gados ir būtiski mainījušās. Neskatoties uz pieaugošo cilvēku skaitu, kas atstāj baznīcu, vairāk nekā 17 miljoni Vācijas pilsoņu, īpaši tie, kas vecāki par 50 gadiem, ir aktīvi dažādās jomās. Tas attiecas arī uz draudžu locekļiem, kuri saskaņā ar pētījumu ir īpaši aktīvi. Tomēr ir skaidra atšķirība starp pilsētām un laukiem.

Izaicinājumi un pārmaiņas brīvprātīgajā darbā

Baznīcas brīvprātīgais darbs ir satricinājuma stāvoklī. Kamēr baznīcas lauku reģionos tiek uztvertas kā nozīmīgas sociālās telpas dalībnieces, pilsētu kopienas cīnās ar saistību samazināšanos. Konkurence starp sociālajām organizācijām, kas piedāvā līdzīgu palīdzību, un vēlme uzņemties uz projektiem balstītas saistības, nevis ilgtermiņa saistības, apgrūtina jaunu brīvprātīgo piesaisti.

Galvenā problēma brīvprātīgo mobilizēšanā ir mainītie dzīves apstākļi, piemēram, bieža atrašanās vietas maiņa un CV maiņa. Daudzi cilvēki meklē tiešu palīdzību un pašefektivitāti, nevis iesaistās ilgtermiņa komiteju darbā. Īpaši pilsētās ārpus baznīcas ir alternatīvi tīkli, kas sniedz līdzīgus piedāvājumus un ar kuriem draudzei bieži ir grūtāk.

Lai ilgtermiņā noturētu apņēmīgus kopienas locekļus un piesaistītu jaunus interesentus, liela nozīme ir darba procesu novērtēšanai un pielāgošanai brīvprātīgo dzīvei. Šādas apņemšanās piemērs ir Svētā Lūkas kopiena, kas organizē regulāras sapulces, lai salabotu saplīsušās lietas un tādējādi īstenotu principu “labot, nevis izmest”. Nepiespiestā atmosfēra sabiedrībā veicina gan kopību, gan dalībnieku meistarību.

Šie pašreizējie izaicinājumi un pārmaiņas brīvprātīgajā darbā liek baznīcām no jauna definēt savu lomu sabiedrībā un aktīvi pielāgoties draudzes locekļu vajadzībām. Lai gan situācija ir sarežģīta, kristīgo vērtību vērtība daudziem cilvēkiem saglabājas, pat ja mainās iesaistīšanās raksturs.
Plašāku informāciju par Mārtiņa Lutera baznīcas iesvētīšanu varat atrast vietnē Tegernheim.de, kamēr Svētā Lūkas kopiena turpina aizstāvēt brīvprātīgo darbu, kā arī turpmāk Lukas-evangelisch.de ir jāpiedzīvo. Rakstā sniegts papildu ieskats baznīcas brīvprātīgā darba pārmaiņās Catholic.de.