Ražas laiks Mintračā: kopienas augļu dārzi aicina novākt ražu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet visu par kopienas augļu dārziem Mintrachingā: atrašanās vietas, ražu un to kultūras nozīmi.

Ražas laiks Mintračā: kopienas augļu dārzi aicina novākt ražu!

Mintraching pašvaldībā gatavu augļu ražu veicina komunālie augļu dārzi, kas atrodas dažādās vietās visā pašvaldībā. Šīs kopīgās teritorijas ne tikai piedāvā iedzīvotājiem iespēju novākt augļus, bet arī izmantot un izmantot šos vērtīgos resursus. Precīzās augļu dārzu atrašanās vietas ir Schulstrasse un Ringstrasse Mintraching, kā arī teritorijas Gengkofen un Mangolding netālu no rotaļu laukuma. Rotaļu laukumā Scheuer un Sengkofen ir arī augļu dārzi. Ir arī pļava Grünbuckl uz dienvidiem no Moosham un vēl viena pļava GVS virzienā uz Geislingu netālu no Klein Gilla. Interesentiem papildu informāciju var atrast Mintraching pašvaldības tīmekļa vietnē.

Augļkopības tradīcijai Eiropā ir sena vēsture, kas aizsākās senos laikos. Augstas kvalitātes augļu šķirnes uz Eiropu atveda romieši, kas savas zināšanas par augļu audzēšanu papildināja no Austrumiem un Grieķijas. Ēģiptes tempļu uzraksti jau liecina par ābeļu audzēšanu dārzos. Viduslaikos baznīcas ordeņi un laicīgie valdnieki izkopa zināšanas par augļu sugām, savukārt Kārlis Lielais izdeva karaļa dekrētu par augļu dārzu kopšanu jau 8. gadsimtā. Šīs vēsturiskās atziņas parāda, cik dziļi augļkopība ir iesakņojusies Eiropas kultūras vēsturē. Mūsdienās palielināta izpratne par uzturu ir dzinējspēks, kas atbalsta iniciatīvas tradicionālo augļu krājumu saglabāšanai un izmantošanai, kā to var novērot, piemēram, Bavārijā.

Augļkopības attīstība

Līdz ar industrializāciju 19. gadsimtā augļkopība ievērojami pieauga Vācijā un citās Eiropas valstīs. Augļu dārzi veidojās gar ceļiem un koplietošanas teritorijās, savukārt jaukti augļu dārzi un augļu vīna dārzi dominēja reģionos ar maziem uzņēmumiem. 1900. gadā veiktā skaitīšana parādīja, ka Vācijas impērijā bija vairāk nekā 168 miljoni produktīvu augļu koku. Taču pēckara periodam sekoja periods, kurā augļu dārzu audzēšana kļuva ekonomiski grūtāka, līdz daudzām audzēm nācās piekāpties jaunām attīstības zonām un satiksmes ceļiem. Galda augļu audzēšana galu galā pārgāja uz zemu stublāju sistēmām, kas radīja arvien lielāku spiedienu uz tradicionālajiem augļu dārziem.

Neskatoties uz to, aptuveni no 1970. gada bija daudzas iniciatīvas augļu dārzu saglabāšanai un izmantošanai. Šie centieni ir saistīti ne tikai ar pieaugošo interesi par veselīgu uzturu un reģionālajiem produktiem, kas pēdējo 15 gadu laikā ir kļuvusi arvien svarīgāka. Daudzās kopienās, tostarp Mintračā, augļu dārzu izveide un saglabāšana ne tikai saglabā pārtikas avotu, bet arī kultūrainavas gabalu, kas ir svarīgs nākamajām paaudzēm.