Dugendorfā sākta iedzīvotāju aptauja par klimatneitrālu siltumapgādi!
Uzņēmums Duggendorf 2025. gada 12. augustā sāk iedzīvotāju aptauju par pašvaldības siltuma plānošanu klimatneitrālai siltumapgādei līdz 2045. gadam.
Dugendorfā sākta iedzīvotāju aptauja par klimatneitrālu siltumapgādi!
2025. gada 2. septembrī Dugendorfā sāksies nozīmīga iedzīvotāju aptauja par pašvaldības siltuma plānošanu (KWP). Aptauja, kas tika uzsākta 2025. gada 12. augustā, īsteno ambiciozo mērķi nodrošināt pilsētu ar klimatneitrālu siltumu vēlākais līdz 2045. gadam. KWP ir federālās valdības stratēģiskās plānošanas instruments, kas analizē pašreizējo siltumapgādi un ilgtspējīgas energoapgādes potenciālu. Mērķis ir radīt skaidrību par pieejamajiem atjaunojamajiem energoresursiem un veicināt siltumtīklu paplašināšanos un iespējas īpašniekiem, modernizējot apkures sistēmu. Iedzīvotāju iesaiste tiek uzskatīta par galveno, lai izveidotu reālistisku inventarizācijas analīzi, kas tiek barota ar anonimizētiem datiem par siltumenerģijas piegādi iedzīvotājiem. Papildu informācija ir pieejama Dugendorfas pašvaldības mājaslapā.
Siltumapgādes nozīme Vācijā
Siltumapgāde Vācijā ir ļoti svarīga, jo tā veido vairāk nekā 50 % no gala enerģijas patēriņa un tai ir ievērojama CO2 emisiju daļa. Kā Federālā valdība ziņo, ka aptuveni 80 % no siltuma pieprasījuma sedz ar fosilo kurināmo, piemēram, gāzi un naftu. Gandrīz 41 miljons mājsaimniecību Vācijā pašlaik apsilda ar šo kurināmo, un aptuveni katra otrā mājsaimniecība izmanto gāzi un ceturtā daļa – kurināmo. Arī centralizētā siltumapgāde, kas pašlaik veido 14% no siltumapgādes, pārsvarā tiek ražota no fosilā kurināmā. Apkures izmaksu pieaugums pērn gāzes un naftas cenu kāpuma rezultātā ilustrē plānotās apkures pārejas steidzamību.
Nākotnes siltumapgādei arvien vairāk būtu jāpaļaujas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un neizbēgamu siltuma pārpalikumu. Šajā kontekstā ir nepieciešama stratēģiskā plānošana pašvaldību līmenī. 2024. gada 1. janvārī spēkā stāsies likums par siltuma plānošanu, ko Bundestāgs pieņēma 2023. gada 17. novembrī un Bundesrāte 2023. gada 15. decembrī. Tas rada tiesisko regulējumu valsts mēroga siltuma plānošanai Vācijā un satur specifikācijas siltumenerģijas plānu izveidei.
Pašvaldības siltuma plānošanas statuss
Pašreizējais pašvaldību siltuma plānošanas statuss Vācijā ir daudzsološs. Kā DEEA ziņots, Vācijā kopumā ir 10 775 pašvaldības. 530 pašvaldības (5%) jau ir pabeigušas siltuma plānošanu, savukārt 775 pašvaldības (44%) ir plānošanas procesā. Gandrīz puse no visām pašvaldībām ir aktīvas šajā procesā. Tomēr atšķirības starp federālajām zemēm ir pārsteidzošas; Piemēram, Bavārijā un Reinzemē-Pfalcā daudzām mazajām pašvaldībām savi plāni ir jāiesniedz līdz 2028. gada jūnijam.
Lai efektīvi apgūtu siltuma plānošanas izaicinājumus, daudzas kopienas ir apvienojušas spēkus, veidojot karavānas. Reinzemē-Pfalcā 85%, Tīringenē 84% un Lejassaksijā 89% pašvaldību ir pievienojušās šīm asociācijām. Nesen publicētais atlants KWW Heat Transition Atlas piedāvā pārskatu par siltuma plānošanas status quo un tiek pastāvīgi atjaunināts.
Likumā noteiktie siltuma plānu sastādīšanas termiņi ir sagrupēti pēc iedzīvotāju skaita, pašvaldībām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju plāni jāiesniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam, bet mazākām pašvaldībām līdz 2028. gada 30. jūnijam. Vienkāršotās procedūras ir pieejamas kopienām, kurās ir mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Tāpat likums ļauj ieviest ūdeņraža tīklus kā siltumapgādes iespēju.
Kopumā ir skaidrs, ka pašvaldības siltuma plānošana ir centrālais instruments siltuma pārejai Vācijā. Nākamie soļi ir būtiski, lai līdz 2045. gadam nodrošinātu rentablu un klimatam draudzīgu siltumapgādi un veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas nākotni.